Tēma par bērniem sabiedriskajā transportā joprojām ir aktuālāka. Šad un tad nākas lasīt ziņas, ka pasažieri nopirkuši bērnam biļeti, jo viņam nav pieticis naudas; šad un tad parādās informācija par nežēlīgajiem autobusa vadītājiem, kuri raudošu bērnu atstājuši pieturā vai nav gribējuši uzņemt autobusā.
Situācijas ir dažādas un, protams, nav viennozīmīgi vērtējamas, tāpēc vēlamies padalīties ar kāda autobusu vadītāja pieredzi.
Autobusa vadītājs, kurš regulāri apkalpo starppilsētu maršrutus, stāsta, ka jaunākā skolas vecuma bērni starppilsētu autobusos bieži pārvietojas vieni bez pieaugušo klātbūtnes. Un nereti gadās situācijas, kad mazajam pasažierim nav naudas, lai iegādātos biļeti braucienam. Šādās reizēs visbiežāk tiek teikts, ka galapunktā sagaidīs vai nu vecāki, vai vecvecāki, kuri tur norēķināsies par braucienu. Un šajā mirklī autobusa vadītājs kļūst par situācijas ķīlnieku, jo - bērnu izsēdināt nedrīkst, vest bez biļetes arī nedrīkst, bet norēķināties par braucienu jau pēc tam, kad tas noticis, nevar. Ko darīt?
Autobusa vadītājam šajā gadījumā ir divas iespējas:
Tāpēc, cienījamie vecāki un citas par bērnu atbildīgās personas, aicinām mācīt bērniem rīkoties ar naudu atbildīgi un apzināties, ka sabiedriskā transporta biļete ir dokuments, kas apliecina tiesības pārvietoties tajā. Savukārt, lai šo dokumentu iegūtu, par to ir jāmaksā. Un katrs pats ir atbildīgs par to, vai viņam pietiek naudas biļetes iegādei.
Tāpēc atgādinām – esi atbildīgs, neliec citiem uzņemties atbildību tavā vietā!
2019. gada 14. februārī
