Strādājot “Ventspils reisā”, autobusa vadītājs var kļūt ne tikai par miljonāru, bet arī par čempionu! Šo titulu piešķir uz mūžu, tāpat kā olimpisko spēļu čempioniem, un autobusa vadītāja vārds tiek ierakstīts “Ventspils reiss” apbalvojumu reģistrā. Kļūt par čempionu iespējams, piedaloties ikgadējā autobusu vadītāju Profesionālās meistarības konkursā un demonstrējot gan labas teorētiskās zināšanas Ceļu satiksmes noteikumos, gan praktiskās braukšanas iemaņas. Ievērojot visus noteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus, arī 2020. gadā konkurss uzņēmumā tika rīkots, un gada nogalē pasludināti tā čempioni.
Autobusu vadītāju Profesionālās meistarības konkurss tradīcija un viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem. Tas ir pasākums, kas vienlaikus motivē, māca un vērtē. Protams, kā jau katra aktivitāte, kurā klātesošs ir sportiskais gars, arī šeit vērojama konkurence un sacensība, taču viens no ieguvumiem, ko atzīst arī autobusu vadītāji, ir tas, ka iespējams redzēt savu prasmju un iemaņu izaugsmi vai reizēm tieši pretēji – rezultātu kritumu, kas mudina papildus trenēt kādu no iemaņām un prasmēm.
Viens no autobusu vadītājiem, kurš, strādājot uzņēmumā, konkursā spējis savu rezultātu ar gadiem uzlabot un demonstrēt savu profesionalitāti, ir Aleksejs Dmitrakovs.
Vizītkarte
Autovadītāja stāžs – 42 gadi
Pasažierus “Ventspils reisā” pārvadā 8 gadus
Konkursā piedalījies 7 gadus
2020. gadā konkursā braukšanā izpildījis meistara normu
Viņš stāsta, ka par autobusa vadītāku kļuvis jau ļoti sen - tālajos astoņdesmitajos gados, kad pasažieru pārvadājumus Ventspilī nodrošināja ATU – 6. Uz jautājumu, kāpēc izvēlējis šo profesiju, Aleksejs atbild, ka par to nekad īpaši nav aizdomājies. Viņam patikusi kustība, ceļš, vienmēr gribējies redzēt jaunas vietas. Tolaik viņš strādājis gan starppilsētu maršrutos, gan braucis tūrismā. Īpaši atmiņā palikuši pirmie braucieni uz ārzemēm, kad ar klusu skaudību vērojis tur kursējošos autobusus un klusībā kopā ar toreizējo un arī tagadējo kolēģi, “Ventspils reisa” dubultmiljonāru Uldi Reinoldu, sprieduši par to, vai arī viņiem reiz būs iespēja sēdēt pie Mercedes Benz stūres... Tas bijis interesanti, taču šobrīd viņš tālos ceļos vairs nevēloties doties, esot apmierināts ar darbu un to, ka vakaros var atgriezties mājās pie ģimenes. Darbs pilsētā esot mierīgāks, lai gan pasažieri mūsdienās esot prasīgāki. Nereti gadoties arī kuriozi vai bīstami brīži, kad nākas izšķirt, piemēram, divus naidīgi noskaņotus pasažierus, tāpēc Aleksejs uzsver, ka labam autobusa vadītājam jāprot komunicēt un saprasties ar dažādiem cilvēkiem, kā arī jāsaglabā miers jebkurā situācijā.
Ikdienā viņš strādā pilsētas mazo autobusu brigādē. Šīs brigādes autobusu vadītāji novērojuši, ka šajos maršrutos bieži pārvietojas gados vecāki cilvēki, kuru kustības nereti ir apgrūtinātas un lēnākas, tāpēc arī autobusa vadītājam jābūt iecietīgākam, precīzāk jāpiebrauc pie pieturas, lai pasažierim būtu vieglāk iekāpt, lielāka uzmanība jāpievērš vienmērīgam braukšanas stilam. Šīs prasmes un iemaņas arī tiek pārbaudītas konkursā.
Pirmajos divos gados Aleksejam labāk veicās konkursa teorētiskajā daļā, kārtojot CSDD teorijas testu D kategorijai, kur pirmajā gadā viņš pieļāva tikai vienu kļūdu, bet turpmākajos – nevienu. Sarunā viņš arī uzsver, ka noteikumu atkārtošana ir svarīga, jo ikdienas rutīnā daudzas lietas cilvēks dara automātiski, nedomājot, kāpēc. Tas nav slikti, taču reizēm rīcībai nepieciešams arī pamatojums.
Praktiskajā braukšana gan neveicās tik labi, taču, sākot ar trešo gadu, viņš diezgan stabili turējies starp 30 labākajiem ( vidēji uzņēmumā šajā laikā strādājuši ap 80 autobusu vadītājiem), līdz 2020. gadā viņam izdevās sasniegt ne tikai savu personisko rekordu, bet arī kļūt par autobusa vadītāju – čempionu pilsētas mazo autobusu grupā.
Aleksejs Dmitrakovs saka: “ Piedalīšanās konkursā, protams, prasa stiprus nervus, un tai ir jāgatavojas gan morāli, gan praktiski. Pirmajos gados ļoti uztraucos, taču ar laiku esmu sapratis, ka galvenais ir koncentrēties, nevis uztraukties, jo es labi zinu, kas man jādara. Protams, gadās arī kļūdīties. Bet kuram gan tā nav?”
Jāatzīmē, ka sportiskā konkurence pilsētas mazo autobusu grupā bija sīva, un to, kurš kļūs par čempionu, izšķīra ātrums, jo saņemto punktu skaits 1. un 2. vietai, ko izcīnīja viena no uzņēmuma autobusa vadītājām – dāmām Jana Bože, bija vienāds. Pavisam nedaudz no konkurentiem atpalika 3.vietas ieguvējs Eduards Zernevics.
2021. gada 13. janvārī