UzņēmumsAktualitātes

Darbinieks kā uzņēmuma vērtība

Darbinieks kā uzņēmuma vērtība

Labs darbinieks ir uzņēmuma lielākā vērtība, un “Ventspils reiss” savā darbībā ne reizi vien ir apliecinājis, ka profesionāls un uzņēmumam lojāls darbinieks tiek arī atbilstoši novērtēts gan materiāli stimulējot, tas ir, maksājot piemaksu par augstu profesionalitāti, gan novērtējot nemateriāli – izsakot mutvārdu pateicības, pasniedzot piemiņas veltes un atbalstot dažādās dzīves situācijas. 

Viens no darbiniekiem, kurš palīdzējis veidot uzņēmuma motivācijas sistēmu un kurš jau daudzus gadus rūpējas par uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību ir Personāldaļas un integrētās vadības sistēmas (IVS) vadītāja Ginta Rassa.

Vizītkarte

Darba stāžs uzņēmumā - 15 gadi

Lielākais ieguldījums uzņēmuma darbībā:

  • IVS ieviešana 2008. gadā un tās uzturēšana līdz šim brīdim;
  • tādu aktivitāšu realizācija, kas saistīta ar ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību un darbību;
  • šobrīd - galvenā atbildīgā persona par epidemioloģiskās situācijas uzraudzību un preventīvajiem pasākumiem uzņēmumā.

Izglītība - Rīgas Tehniskajā universitāte iegūts maģistra grāds Vispatverošā kvalitātes vadībā.

Aktīva sportiste:

  • sasniegusi augstus rezultātus pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās senioriem, izcīnot 7.vietu pasaulē 8 km krosā individuāli un 2.vietu 8 kilometru krosa komandu stafetē;
  • izcīnījusi 8.vietu 4 km krosā  Eiropas čempionātā vieglatlētikā senioriem
  • regulāri un ar izciliem rezultātiem piedalās augsta līmeņa vieglatlētikas sacensībās savā vecuma grupā Latvijas un Baltijas mērogā;
  • skrējusi 4 maratonos un 25 pusmaratonos;
  • ar labām sekmēm piedalījusies taku skrējienos;
  • kopā ar uzņēmuma komandu vairākkārt izcīnītas godalgotas vietas Rīgas maratonā dažādās distancēs.

Dzīves pamati tiek likti bērnībā.

Ginta nav ventspilniece, taču jau daudzus gadus šo pilsētu sauc par savējo. Tomēr par īstu pilsētnieci, kurai patīk dzīvot tikai uz akmeņiem, tā arī nav kļuvusi. Siltajā sezonā pie viņas mājas greznojas glītas puķu dobes, un dzīve nav iedomāja bez mājdzīvnieka. Tie viņai bijuši vairāki, visi mīlēti un loloti. Tāpēc viņa par sevi droši saka:,, Neesmu baltrocīte! Esmu vienkārša lauku meitene.” Ginta pasmaida un saka, ka kādreiz arī klavieres spēlējusi, taču šodien laikam varot tik uz nerviem kādam paspēlēt...

Saistība ar sportu un transportu arī nāk no bērnības, jo tēvs bijis aktīvs sportists un profesionāls tālbraucējs šoferis. Tēvs jau bērnībā mācīja, kā aizpildīt ceļazīmes, stāstīja par drošību ceļu un šofera drošību, skaidroja satiksmes noteikumus. Kārtējo reizi apliecinājies, ka pamats dzīvei tiek ielikts ģimenē, jo šodien Ginta ir viens no tiem darbiniekiem, kurš uzņēmumā rūpējas par drošību visās jomās, un viņas ikdienas darbs saistīts ar autobusu vadītājiem un viņu darbu koordinēšanu. Arī pati savu ikdienu viņa vairs nespēj iedomāties bez auto, un tā nav ekstra, bet ikdienas nepieciešamība.

Kā sports ietekmē darbu?

Uz šo jautājumu Ginta atbild, ka ietekmē noteikti. Gan darbā, gan sadzīvē viņai patīk kārtība, un sports viņu pieradinājis pie disciplīnas, kas savukārt ietekmējis arī darbu. Ne velti viņa ir tā, kura pirms 13 gadiem ieviesa uzņēmumā integrēto vadības sistēmu un panāca, ka ikdienas darbs tika un arī šodien tiek organizēts atbilstoši vairākiem starptautiskiem kvalitātes standartiem. Toreiz, 2008. gadā, kad vadības sistēmu sertificēja starptautiski atzīta auditoru firma, uzņēmumam piešķīra 3 sertifikātus: kvalitātes vadībā, vides pārvaldībā un arodveselības un darba drošības pārvaldībā.  Šobrīd klāt nācis vēl ceturtais sertifikāts – energopārvaldībā. Un droši var sacīt, ka “Ventspils reiss” bija un ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas apliecinājis sava ikdienas darba atbilstību tik daudziem starptautiski atzītiem sertifikātiem.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arturs Lieģis saka, ka ,,uzņēmuma ikdienas darba organizācija atbilstoši starptautiskiem standartiem prasa disciplinētību un zināmu kārtības ievērošanu. Par to, ka pie mums šī sistēma ir sakārtota un disciplīna ieviesta, noteikti lielu paldies ir pelnījusi Ginta, kura kopā ar direktoru Arvi Bernicu realizēja šo ideju un kura arī šobrīd veic kontroli, lai ieviestās lietas darbotos kā laba pulksteņa mehānisms. ”.

 Stāstot par sevi, Ginta secina, ka laikam jau vienmēr neapzināti vēlējusies darīt labāk un sasniegt vairāk. Rezultāts viņai vienmēr bijis svarīgs. Tas noteikti ietekmējis arī darbu un to, ka “Ventspils reiss”, piedaloties dažāda mēroga konkursos, izcīna tikai augstākos apbalvojumus. Protams, tas nenotiek bez riska, jo jebkurš konkurss ir sacensība, tajā valda sportiskais gars, bet sportā ir jāriskē. Bet pēc labi padarīta darba katram ir nepieciešama atpūta, un tad Ginta dodas skriet. Viņa saka, ka skriešana ir atpūta no darba, un vislabāk to izbaudīt vienatnē, kad pats esi atbildīgs par sevi un savu varēšanu. Tāpēc secinājums ir viennozīmīgs – sports un darbs viens otru ietekmē, un pozitīvs rezultāts iespējams tad, ja starp abām šīm lietām valda harmonija un tās viena otru atbalsta.

Vai visu var sasniegt viens?

Lai arī Ginta atzīst, ka viņa labprātāk visu dara vienatnē, tomēr dzīve ir pierādījusi, ka bez atbalsta komandas pie laba rezultāta nevar tikt ne darbā, ne sportā. Sadarbībai starp kolēģiem, savstarpējam atbalstam un spējai uzticēties darba kolektīvā ir ļoti liela nozīme.

“Cilvēki, ar kuriem kopā strādāju, godprātīgi pilda savus darba pienākumus. Mūsu kolektīvā ir spēkā nerakstīts likums: atbalstīt otra idejas, sniegt palīdzīgu roku to realizācijā un darīt tā, lai visas labās ieceres realizētos, “ saka Ginta un piebilst, ka kolektīva solidaritāti īpaši izjūt tieši ,,Ventspils reisam” nozīmīgos brīžos, piemēram, sākoties covid pandēmijai. Atbilstoši darba pienākumiem, Ginta sāka organizēt preventīvos pasākumus inficēšanās risku mazināšanai darba kolektīvā  labu laiku pirms to sāka prasīt oficiāli. Un kolektīvs viņu atbalstīja gan izpildot ierosinājumus, gan ar radošiem risinājumiem, lai samazinātu visu darbinieku, īpaši - autobusu vadītāju, inficēšanās risku darba vietā.

Savā sportistes izaugsmē Ginta Rassa ļoti novērtē trenera Aigara Matisona un senioru (sportā seniori skaitās jau no 35 gadu vecuma) sporta organizatores Daces Brakanskas ieguldījumu. Uz jautājumu, kas patīk sportā un sportistos, Ginta atbild:,, Man patīk, ka sportisti ir pozitīvi cilvēki un dzīvi redz gaišās krāsās. Tas palīdz arī man pašai būt optimistei. Esmu skrējusi gan garos gabalus – maratonus, pusmaratonus un 10 km distances, gan taku skrējienus, bet pēdējos gados vairāk pievēršos skriešanai pa stadiona skrejceļu – tās  ir 400 un 800 metru distances, kurās regulāri piedalos dažādās senioru sacensībās. Un vienmēr un visur kopā ar mani ir smaidīgi un gaiši cilvēki. Tas liek justies dzīvai un laimīgai.”

Jāpiebilst, ka Ginta vienmēr aktīvi iesaistījusies arī uzņēmuma sporta dzīvē, veiksmīgi startējot gan Rīgas maratonos, kuros uzņēmuma komanda vairākkārt sasniegusi izcilus rezultātus, kā arī piedaloties Ventspils Piedzīvojuma parka pusmaratonos un Nūjošanas festivālā.

Kāds darbinieks ir uzņēmuma vērtība?

Atbildot uz šo jautājumu, “Ventspils reiss” valdes priekšsēdētājs Arturs Lieģis saka, ka viņam ir vairākas atbildes:

,,Pirmkārt, ļoti svarīgs ir darbinieka universālums. Piemēram, uzņēmumam vērtīgāks ir tāds autobusu vadītājs, kurš brauc ar dažādas ietilpības autobusiem un var apkalpot dažādus maršrutus: gan pilsētas, gan starppilsētas, gan šobrīd – arī novada. Tāpat arī par citiem darbiniekiem – jo plašāka profila darbinieki, jo veiksmīgāk var risināt dažādas situācijas – arī krīzes. Un Ginta Rassa, var teikt, šajā ziņā ir daudzfunkcionāla. Vispirms jau tāpēc, ka uzņēmumā strādā pietiekami ilgi un labi orientējas gan tā vēsturē, gan ikdienā, gan pārzina dažādus procesus un zina nianses. Savā ziņā viņu varot nosaukt par glābējzvanu – ja pati nespēs palīdzēt, tad atradīs risinājumu. Otrkārt,” A.Lieģis turpina, ,, uzņēmuma vērtība ir tāds darbinieks, kurš apvieno sevī gan amata profesionāli, gan ikdienišķu cilvēku; kurš reizēm kļūdās, prot savas kļūdas atzīt un iespēju robežās labot. Labs darbinieks ir tāds, kurš ar atbildību izturas ne tikai pret veicamo darbu, bet arī pret saviem tuviniekiem; kurš neiegrimst tikai ikdienas darba rutīnā, bet atrod ceļu, lai no tās atbrīvotos.

Domāju, ka Gintai piemīt daudz kas no tā, ko šeit minēju. Tiesa, viņa mūsu uzņēmumā nav vienīgā, par kuru var sacīt šādus vārdus. Tādi ir lielākā daļa; gribas ticēt, ka visi...”

2021. gada 3. februārī