Oktobra pēdējā svētdiena nu jau 35 gadus ir Autotransporta darbinieku profesionālie svētki, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nepelnīti piemirsti, taču ilggadējie nozares darbinieki, vēlēdamies celt nozares un tajā strādājošo prestižu, to atcerējās arī „klusajā periodā”. Jāmin, ka šo dienu atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī mūsu kaimiņvalstīs – Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Lietuvā.
Nu jau vairākus gadus aktuāls ir jautājums par šīs tradīcijas atjaunošanu, un arī pašvaldības SIA „Ventspils reiss” ir ieguldījis lielu darbu, lai panāktu, ka autotransporta nozares darbiniekiem atkal būtu savi profesionālie svētki. Jau piecus gadus par godu šai dienai (līdzīgi kā tas notika tajos tālajos 70. –80.gados) uzņēmumā norisinās autobusu vadītāju Profesionālās meistarības konkurss, tiek sumināti labākie autobusu vadītāji. Un rezultātā ir atrastas dzirdīgas ausis arī citu, radniecīgu, uzņēmumu kolektīvos –svētkus nu jau atzīmē, piemēram, Talsos, Tukumā un Cēsīs.
Savu artavu autotransporta nozares prestiža celšanā devusi arī Satiksmes ministrija un Valsts SIA „Autotransporta direkcija” , kas 2005. un 2007.gadā kopīgi rīkoja akciju „Draudzīgākais autobusa šoferis”, tomēr ļoti grūti bija panākt atbalstu tam, ka nepieciešams izstrādāt grozījumus likumam „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, lai oktobra pēdējo svētdienu pasludinātu par Autotransporta darbinieku dienu. Projekta izstrādē aktīvi līdzdarbojās biedrība „Autopārvadātāju asociācija „Latvijas Auto” ”, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pašvaldības SIA „Ventspils reiss”. Un tas ir tikai loģiski, jo Latvijā par atzīmējamām jau atzītas Ugunsdzēsēju un glābēju diena, Medicīnas darbinieku diena Jūras svētku diena un Skolotāju diena. Tad kāpēc gan nevarētu būt arī Autotransporta darbinieku diena?
1976.gada 30.oktobrī laikraksts „Padomju Venta ” rakstīja: „Šogad pirmo reizi mūsu valstī autotransporta, šīs nozīmīgās tautas saimniecības nozares, darbinieki atzīmēs savus profesionālos svētkus….Ik dienas ar ATU6 emblēmu uz kabīņu durvīm pa tuviem un tāliem ceļiem trauc 252 kravas mašīnas, kuras spēj uzņemt vairāk nekā 1000 tonnu kravas. 58 uzņēmuma rīcībā esošajos autobusos vienlaikus var izvietoties pāri par 1500 pasažieriem. Iedzīvotājus apkalpo 29 taksometri.”
Šodien, protams, autopārvadājumu joma Ventspilī izskatās nedaudz citādi –sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz vieni, kravu pārvadājumus veic otri, ar taksometriem brauc vēl citi, tomēr profesija visiem viena – autotransporta darbinieks.
Ja vaicājam cilvēkiem, ko viņi uzskata par autotransporta nozares darbinieku, tad visbiežāk saņemtā atbilde ir – šoferis. Reti kurš aizdomājas, ka šoferis ir tikai noslēdzošais posms daudzu amatu un pienākumu virknē, kas palīdz nodrošināt to, ka neskaitāmi pasažieri un kravas nonāk paredzētajā galapunktā. Un tas ir tāpēc, ka transporta vadītāju darbs ir acīm saredzams, bet tie pārējie paliek it kā malā – plašāka sabiedrība viņus neredz.
Iepriekš pieminētā ATU6 funkcijas pasažieru pārvadājumu jomā Ventspilī šodien veic pašvaldība SIA „Ventspils reiss”, uzņēmums, kura pakalpojumus vairāk vai mazāk laikam gan izmanto ikviens pilsētas un novada iedzīvotājs.
„Savas pastāvēšanas 14 gados, apdomīgi un veiksmīgi saimniekojot, sākumā varbūt arī nedaudz riskējot, no lieliem mīnusiem esam nonākuši līdz tā dēvētajam drošības spilvenam kas pārliecinoši ļauj skatīties nākotnē,” saka „Ventspils reiss” valdes priekšsēdētājs Arturs Lieģis.
„ Domāju, ka šāds panākums iespējams tikai tad, ja uzņēmums strādā kā vienots mehānisms, kurā svarīga katra vismazākā skrūvīte. Tāpēc ir jāatceras un dažādos veidos labam un kvalitatīvam darba jāstimulē pilnīgi visus uzņēmumā strādājošos. Nozares darbinieku profesionālie svētki, manuprāt, ir ļoti piemērots brīdis, lai to darītu, tāpēc vēlamies arī mūsu pasažieriem nedaudz pastāstīt, kas rūpējas par to, lai autobusi ik rītu dotos reisos. ”
Plkst.4:30 – darbā ierodas pirmie autobusu vadītāji (vēlāk, ap pusdienas laiku, darbu uzsāks otrā maiņa), lai dotos reisos. Nereti šie šoferīši ir pirmie, kas burtiski nošķūrē uz šosejas saputināto sniegu. Pirms došanās ceļā autobusu tehnisko stāvokli pārbauda līniju mehāniķis, ko ar smaidu var saukt par uzņēmuma „nakts direktoru”, jo viņš strādā visu diennakti un pieņem lēmumus, kā organizēt darbu ārpus vispārpieņemtā darba laika, kā arī neparedzētos gadījumos, kad nepieciešama tehniskā palīdzība. Bet to, lai autobusa vadītājs dotos reisā vesels un pārliecināts par sevi, kontrolē medmāsiņa.
Reizē ar pirmo reisu (un līdz pēdējam) darbu uzsāk arī kontroles dienests, kura darbiniekiem bieži jāuzklausa neapmierināto pasažieru iebildumi, ka Ventspilī jau „zaķu” neesot, ka traucējot tikai mierīgi braukt…Žēl, ka tāds nepareizs iespaids par kontrolieriem izveidojies, jo ir taču vēl daudz citu lietu, kam sekot līdz, piemēram, vai autobusa vadītājs brauc atbilstoši kustības sarakstam un autobusa salons ir iztīrīts.
Plkst.5:00 darbu uzsāk Ventspils autoosta. Un lai arī cik savādi tas neliktos, arī šeit strādājošie ir autotransporta nozares darbinieki.
Plkst.8:00 – darbu uzsāk atslēdznieki un mazgātāji, kuru darbdiena organizēta vairākās maiņās, noliktavas darbinieki, pārvadājumu daļas speciālisti, dispečere, grāmatveži, ekonomisti un citi – nodarbināto pilnīgs amatu un profesiju saraksts būtu diezgan garš.
Sākas rosība, iedūcas datoru monitori, zvana telefoni; - pārvadājumu daļā uzklausa iedzīvotājus un pieņem pasūtījums, kas ir visdāžādākie – sākot no pāris stundām, kad nākas palīdzēt cilvēkiem gan priecīgos, gan skumjos dzīves brīžos, skolēnu ekskursijām un daudzdienu tūrisma braucieniem, sadarbībā ar vadošajām tūrisma firmām; dispečere plāno, kurš autobusa vadītājs un kāds autobuss nākamajā dienā brauks uz līnijas; no remontzonas atskan klaudzieni un instrumentu šķindoņa. Jāatzīmē, ka darbs „Ventspils reisā” organizēts tā, lai nevajadzētu meklēt palīdzību citur – visus darbus, kas saistīti ar autoparka uzturēšanu kārtībā, veic uzņēmumā – gan autobusu remontus un kārtējās tehniskās apkopes, riepu maiņu, krāsošanu, mazgāšanu un vēl daudz ko. Ir arī tehniskās palīdzības brigāde, kas var izbraukt un veikt remontdarbus tieši uz līnijas.
Plkst17:00 bāzes teritorija lēnām kļūst tukša un klusa, jo lielākā daļa strādājošo dodas uz mājām, taču tas nenozīmē, ka darbs uzņēmumā ir apstājies. Pilsētā autobusi kursē līdz pusnaktij, arī pēdējie starppilsētu reisi iebrauc Ventspilī vēlās vakara stundās.
Tad rosība sākas mazgātavas telpās. Lai gan daļa transporta nākamās dienas darbam sagatavota pakāpeniski visas dienas laikā, tomēr vakarā, kad samazinās reisu skaits, viņiem vēl jāveic liels darbs.
Ap plkst.00:30 – bāzē atgriežas pēdējie autobusi. Pasažieri jau reizēm droši vien pat neaizdomājas par to, ka autobusu katru dienu mazgā gan no iekšpuses, gan no ārpuses un ka tieši mazgātāji ir tie, kam nākas novērst mūsu, braucēju, nevīžības un neuzmanības sekas autobusu salonos. Pusaudžiem bieži „niez nagi” un tiek sabojāts salona apšuvums, uz krēsla izlieta limonāde, uzpilējis saldējums vai kāda pasažiera suņuks ar visām četrām uzmeties uz sēdekļa…Visi šie darbi un nedarbi jānovērš, un tas ir mazgātāju pienākums. Un reti kurš aizdomājas, ka šie cilvēki mājās no darba dodas tad, kad mēs visi jau saldi sapņojam.
Un tad uz pāris stundām noklust viss, lai atkal rīta agrumā sāktos no sākuma…
